izauga

jopcik, cik ātri aug bērni!
vakardien facebookā otrreiz ieraudzīju kursabiedrenes sīci- pirmoreiz, kad viņš bija dažas dienas vecs un vakar- jau tāds paliels bebis sēž Rundāles pils zālē un gatavojas būt par karali.
un vakardien biju Marijai iepirkt jaunu garderobi, jo, redziet, dāmai 62. izmērs gandrīz vispār netika, laikam, izmantots, jo par mazu- bija 56. un jau 68. ! Intereses pēc ielūkojos arī zīdaiņu apģērbu tabulās. 68. izmērs skaitās uz 6 mēnešiem. Nu, nezinu, tas, laikam, bija agrāk, kad mazuļi bija mazāki un mammas cēla komunismu, jo tagad mammas audzina bēbīšus, un, cik zinu, tad daudzi viņas vecumā jau ir pārsnieguši 68. izmēra robežas. Nu, vienalga, kā būtu, baigi smukās drēbītes iepirku. Pašai prieks, tik pucēju un priecājos! :)

9os no rīta gadās arī tā

šogad tāds ražens gads- gan es, gan mana ģimenes ārste, gan mana friziere ir bērna kopšanas atvaļinājumā. tad nu man nekas cits neatliek, kā meklēt jaunus speciālistus, kamēr visas atkal esam uz strīpas. ar ģimenes ārsta atrašanu Marijai gāja diezgan viegli, pati kaut kā izlīdzos bez, bet ar frizieri- lūk, mans stāsts.

tātad, šorīt 9os no rīta pēc brokastīm, kurās Marija apvēma mani un pielika pilnu ne tikai pamperi, bet jaunuzvilkto balto bodīti (nelasīt kā' bodīti' (veikalu), bet 'body'-ti  :)  ) (patiesībā viņa man šķiet, citreiz varētu arī veikalu pielikt, ja palūgtu, patīk viņai tā lieta.... :)   ), steidzos bērnu tīrīt, izmazgāt pleķi, lai neievelkās, protams, steigā pati nepaspēju ieiet dušā, bet nu vismaz sevi kau kādā normālā paskatā savedu un skriešus- uz frizētavu, biju jau pirm 2ām dienām pierakstījuies netālā salonā.

tā nu es šēžu, gaidu, ap pl. 9:10 jautāju administratorei, vai neesmu ko sajaukusi, viņas skatās- ups, neesmu ierakstīta žurnālā. Jau sākas neliels stress. Tad nu tiek sazvanīta friziere, kura itkā būšot pēc 5 min. un mani safrizēšot. Labi, gaidām. Pl. 9:15 ierodas kliente, kura, izrādās, esot pierakstīta pie mana rezerves varianta uz pl. 9:30. Atkal administratoei stress, ko nu? Zvans frizierei, vai viņa varēšot 2-as paņemt ? Solās, ka jā :))
Pa vidu tam visam saprotu, ka tas ievilksies (man taču jābūt mājās bērnu barot!) + neviens man neatvainojās, bija sajūta, ka pati esmu vainīga, ka atnākusi un otras klientes priekšā pat sajutos neērti....

Nu, tad man bija par daudz, es piecēlos, novēlēju jauku dienu un gāju prom pa Brīvības gatvi meklēt citu salonu, atradu turpat blakus, pa labām naudām un uzreiz! :)

Pa virsu tam visam, sapratu, kamēr audzinu mājās Mariju, šie ikdienas stresi man vēl aizvien uzdzen nelabumu, laikam jau 10,5 gadu non-stop darba stāžs ir darījis savu. Un tad vēl mātes instinkts- visa diena tiek dalīta ar 3 h intervālu :)  - ēdienreizēm, jo vēlaizvien cenšos mazo barot ar krūti, ar mainīgām sekmēm, tas gan.

Atnākot mājās, ap pl. 10:45- mans bēns saldi gulēja un to dara vēl aizvien, jau stundu :) Laikam zināja, ka man viss pasākums var ievilkties, re, viņa gudrāka par mani! :)  Bet laimīgais tētis priecīgs, jo visu auklēšanas laiku varējis internetā zolīti splēt un kārtīgi paēst brokastis. Lūk, tā mums iet.

īstas princeses

audzinot mazu princesi un esot sajūsmā par to, kā viņa nepilnu trīs mēnešu vecumā spēlējas ar aktivitāšu centrā iekarinātu spoguli jau trīsdesmit minūtes, sāku domāt, kas gan šodien būtu raksturīgs īstai princesei?

digitālā laikmetā, domāju, ka priekšstats par princesēm ir krasi mainījies. Ja iepriekš īstai princesei vajadzēja mācēt sajust mazītiņu zirnīti caur neskaitāmām pēļu kārtām, mūžīgi sēdēt tornī un gaidīt savi nolemto Šreku, audzināt garas bizes un mīlēt rokdarbus, tad tagad tās galvenais pienākums varētu būt sarunāties vismaz trijās svešvalodās, pārzināt brendus un jaunākās tendences, blogot un brīvdienās nesavtīgi nodoties kādam modernam vaļaspriekam. Tomēr princeses pamatiezīmes- tās nevar iemācīties vai izmainīt, gadsimtiem ejot, tas ir spoguļošanās, pucēšanās un īpaša 'rozīnīte'- tās, laikam, ir lietas, kas īstai princesei nepieciešamas vēl šodien.

galu galā diezvai pat Šreks iemīlētos Fionā, ja viņa nebūtu aizpūderējusi visiem acis ar savu dienasgaismas burvību :) , kaut gan šo burvību viņai bija laika izkopt nenormāli ilgi. Tornī taču nekā cita nebija ko darīt, kā pucēties un gaidīt!

Interesanti, kā būs, piemēram, pēc gadiem trīsdesmit?

burbuļi

šodien pamanīju, ka Marija beidzot iemācījusies taisīt siekalu burbuļus! :)

18.augusts- pārdomas ceturtajam trimestrim beidzoties

nu jau atkal ieeju jaunajās sliedēs un varu teikt, ka ar nelielu pauzi turpinu dzīves svinēšanu. pat negribās domāt (un arī nevajag!), kas būs, kad atkal būs jāatsāk darba gaitas. Bet tas jau vēl nebūs tik drīz.

daudzi pat nevar iedomāties, kā tas ir, kad nav vec-vecāku un radinieku, pie kuriem mazuli atstāt kautvai uz pāris stundām, līdz ar to šo dzīves posmu uzskatu kā vienreizēji pozitīvu skolu un pat lepojos- jā, mums diemžēl tā ir! Un ko tad par to?- bēdāties? Nē, nesagaidīsiet, bet tā nu dzīvē ir sanācis. Toties Marija ir ļoti patstāvīga- nepārspīlēšu- ja nepieciešams, var pat stundu- pusotru spēlēties viena, ja tikai ir interesanti grabuļi un pilns puncis. Iespējams, kāda mamma mani nosodīs un teiks, ka slinkoju, bet nu 24/7 izklaidēt mazuli, lai arī cik mīļš mazulis būtu, ir 'too much', tad nu es ik pa laikam iedodu pauzīti mazajam un pati to izmantoju, lai, piemēram, papildinātu blogu, uztaisītu ēst, sakārtotu māju vai pasūtītu i-netā drēbītes. Gulēšanas pauzēs tas nav iespējams, jo Marija guļ tikai 40 min. pa dienu parasti.

Šodien bijām pastaigā uz Dominu- jūtos lieliski un mazajai arī patika, nopirkām divus pārus cepuru un vienkārši lielisku grabuli. Tagad sēžam abas zem ābeles, Marija spēlējas ar jauniegūto grabuli, bet es b beidzot (!!!) papildinu blogu.

Paldies Dievam, ka mūs svētījis ar labu veselību un šo lielisko, saulaino dienu.