nu jau atkal ieeju jaunajās sliedēs un varu teikt, ka ar nelielu pauzi turpinu dzīves svinēšanu. pat negribās domāt (un arī nevajag!), kas būs, kad atkal būs jāatsāk darba gaitas. Bet tas jau vēl nebūs tik drīz.
daudzi pat nevar iedomāties, kā tas ir, kad nav vec-vecāku un radinieku, pie kuriem mazuli atstāt kautvai uz pāris stundām, līdz ar to šo dzīves posmu uzskatu kā vienreizēji pozitīvu skolu un pat lepojos- jā, mums diemžēl tā ir! Un ko tad par to?- bēdāties? Nē, nesagaidīsiet, bet tā nu dzīvē ir sanācis.
Toties Marija ir ļoti patstāvīga- nepārspīlēšu- ja nepieciešams, var pat stundu- pusotru spēlēties viena, ja tikai ir interesanti grabuļi un pilns puncis. Iespējams, kāda mamma mani nosodīs un teiks, ka slinkoju, bet nu 24/7 izklaidēt mazuli, lai arī cik mīļš mazulis būtu, ir 'too much', tad nu es ik pa laikam iedodu pauzīti mazajam un pati to izmantoju, lai, piemēram, papildinātu blogu, uztaisītu ēst, sakārtotu māju vai pasūtītu i-netā drēbītes. Gulēšanas pauzēs tas nav iespējams, jo Marija guļ tikai 40 min. pa dienu parasti.
Šodien bijām pastaigā uz Dominu- jūtos lieliski un mazajai arī patika, nopirkām divus pārus cepuru un vienkārši lielisku grabuli. Tagad sēžam abas zem ābeles, Marija spēlējas ar jauniegūto grabuli, bet es b beidzot (!!!) papildinu blogu.
Paldies Dievam, ka mūs svētījis ar labu veselību un šo lielisko, saulaino dienu.
No comments:
Post a Comment