pavasaris

jau kuro dienu apsolu sev būt lēnāka, lēnprātīgāka, bet nesanāk.
jau kuro rītu apsolu sev celties agrāk, bet nesanāk.
ir lietas, kuras nemainās.
un uz to var paļauties! :)
priekā!

pavasara iepirkšanās drudzis sācies

Šogad pavasaris mani ir pārsteidzis ar daudz darba, vairāk kā pagājšgad, negaidīti patīkami. Saka, Latvijā esot krīze, nekā! Neticiet viņiem- ja jūs zinātu, kā cilvēki iepērkas Lielveikalos no 9-tajiem līdz 2o-tajiem datumiem! Visu izpērk, kam ir atlaides! (es te domāju tieši FMCG). Un ja vēl ir kāds, kurš viņus uz to iedrošina, gadās, ka divu- trīs stundu laikā plaukts ir tukšs!
Mēs esam lieliska komanda! :)

tantes piemiņai

pagājšnedēļ viņsaulē aizgāja mana tante.
īsi pirms bērēm kopā ar māsu un mammu sēdējām un domājām, ko labu varētu pateikt par viņu bērēs.
Smagākais ir tas, ka lielos vilcienos dzīvesstāsts viņai nebija rozēm kaisīts, kaut gan viņa lielāko un skaistāko daļu mūža tiešām audzināja rozes un bija ļoti veiksmīga biznesmene (ja tā to varēja nosaukt PSRS laikos).
Bija uzrakstīts arī dzīvesstāsts, bet tā kā to rakstīja mans tētis, kurš ir ļoti liels pesimists savā sirdī, tajā bija tikai smagi fakti- tantes un viņas divu māsu tēva izsūtījums, izlikšana no mājām, mātes rūpes par trim meitām, klejojumi no vienas žēlastības pie citas, smags darbs no 16 gadu vecuma, grūtības tikt pie atvases un tās nelaimīgais liktenis, 10 gadi uz slimības gultas. gandrīz vai šķiet, ka tagad tantei iestājies labākais, kas ar viņu jebkad noticis- nokļūšana debesīs pie savas atvasītes un atbrīvošanās no ciešanām šeit.
Tomēr, kad mēs tā vakara gaitā sēdējām un runājām, secināju, ka viņai bija nenormāla enerģija, biznesa ķēriens, azarts. Ja tā padomā, viņa savos 16 dzīvoja 9 kv.m. lielā istabiņā Bauskā kopā ar mammu un 2 māsām, bet bez izglītības, tikai ar savu enerģiju un neatlaidību viņa kļuva par vienu no bagātākajām padomju sievietēm. Viņai bija viss- skaista māja (pat vairākas), skaistas kleitas, rožu dārzi, nauda (vairāk kā var aptvert), darbs, kuru viņa mīlēja. Bija, protams, jomas, kurās tiešām nebija veicies. Bet lai vai kā, arī savu vīru viņa patiesi mīlēja, jo, neskatoties uz visu, viņa vienmēr iestājās par viņu. Un lai vai kā aiz laulātā raupjās ārienes un diezgan skarbās jaunībsdienu izturēšanās, vecumdienās, kad tante palika kopjama, atklājās neiedomājami gādīga un mīloša sirds. Viņš bija viens no dažiem, kurš palika ar viņu, kopa, pat autiņus mainīja 10 (!!) gadus. Neskatoties uz vispārpieņemtajiem priekšstatiem par vīrieša dabu, viņš palika līdzās.
Un vēl- viņa ir piemērs, kā palīdzēt citiem cilvēkiem, neko neprasot pretī, jo tad, kad viņa izkļuva no trūcības, viņa palīdzēja katram cilvēkam, kuram tas bija nepieciešams. Un tā, kā viņa to darīja, tas ir apbrīnojami, pašaizliedzīgi un patiesi sirsnīgi.
Atceros, dažreiz viņa savā trauksmainajā ikdienā atrada laiku pat mani pieskatīt. Es biju maziņa, kādi 4 vai 5 gadus veca, viņa man gatavoja ēst un tad vienmēr aizmiga, laikam bija tik ļoti piekususi. Arī tādu viņu citi nepazina- piekusušu, mierīgu un iesnaudušos viesistabas dīvānā.
Lonijas tante, lai Tevi Dievs uzņem savā valstībā, Tu esi pelnījusi tagad tikai laimīgas dienas un prieku!

mans sargenģelis

laikam jau pilnmēness uzdarbojas. naktī pamodos un redzēju, ka pie manas gultas sēž mans sargenģelis. Paldies Tev.

pirmais ieraksts

Jau veselu mūžību no rīta nozvana modinātājs, bet vēl gribas nedaudz pagulēt un pēc tam, kad līdz iziešanai no mājas palikušas vēl 15 minūtes, sākas rīta sprints un plānoto darbu noreducēšana līdz minimumam.
Šī iemesla pēc esmu sevi iepazinusi tādā pakāpē, ko nespētu izdarīt, ja man šī netikuma nebūtu. No cik daudzām lietām esmu gatava atteikties, cik ātri es spēju ieiet dušā, izžāvēt matus, uzkrāsoties, izdomāt, ko vilkt un apģērbties. Man vajag tikai 10 minūtes! Es pati nevaru noticēt! Ja šāds temps saglabātos arī dienas gaitās, tad es jau būtu miljonāre, māte- varone un Ginesa rekordu uzstādītāja! :) Bet piebremzēt arī ir māka un māksla. Negribas taču iespringt.