aizvakardien iegādājos leļļu ratus. pirmo dienu mans bērns pat nevarēja aiziet gulēt no prieka- nevajadzēja pat ne ēst vai dzert, tikai ratus pa māju stumdīt.
otrajā dienā no rīta tajos stumdīja lellīti, bet vakarā jau prasīja, lai pašu ieliek ratos un stumda pa māju.
tas, laikam, varētu nozīmēt, ka nav vēl īsti izaugusi, lai auklētu lellītes, grib, lai pašu auklē un lolo! :)
tad nu tagad nodarbojos ar meitas izglītošanu bēbīšu auklēšanas jautājumos, ka rati ir lellītei, ka lellīte maziņa, ka lellītei vajag čučēt ratiņos, un paralēli stāstu, ka arī knupīti lieto nevis tie, kuri stumj ratus, bet tie, kuri sēž ratos. hmmm... varbūt tieši tādēļ viņa tomēr izvēlas ratos sēdēt pati?- lai dabūtu knupīti? :D
nu, tādas mūsmājās bērnu lietas.
