pasūtījums un izpildījums (mans praktiskais Simorons)

kautkā nesen tā diezgan dziļi nācās aizdomāties par lietām, kuras esmu ievēlējusies un kā tās tikušas piepildītas.

Piemēram, mana viena no lielākajā bažām bija tas, lai manam vīram nebūtu vairāk brīvā laika kā man nedēļas nogalēs, lai man nenāktos klausīties pārmetumus, ka par daudz strādāju, ka neesmu mājās brīvdienās. Un tā arī ir, jo viņam ir 'slīdošais grafiks'. Bet, vai tas es nepadomāju, ka šis kritērijs ir gana sekls un būtībā tas vienu laiku nozīmēja to, ka es raujos ar melnu muti, bet viņam viss nāk daudz vieglāk+ atšķirībā no manis vienmēr ir 2 pilnas brīvdienas nedēļā, par kurām es varēju tikai sapņot pēdējos gadus!:)

man bija kritērijs, ka līdz 30 gadiem man ir mercedes mašīna. Nu, ir, pieder gan uzņēmumam, kurā strādāju, bet ar to braucu es. Bet tad, kad to ievēlējos, pat nevarēju iedomāties, ka būs tādi fifīgi, maziņi, A klases autiņi, kuru nosaukumā gan ir Mercedes un tos raksturo šīs firmas kvalitāte. Protams, esmu ļoti priecīga, ka man ir auto, kas lieliski kalpo un labi izskatās, pie tam tas man ir kā bonuss, bet šobrīd tai zudusi šī prestižā sajūta, kāda bija, piemēram, pirms gadiem desmit, kad to 'pasūtīju Augšai', mūsdienās ir taču Lexus, piemēram! :)

Tagad, kad skatos atpakaļ. saprotu, ka patiesībā- jo vairāk ļauju, lai Augstākie spēki mani vada, jo mazāk ir jāiespringst uz šo kritēriju izpildi, vienkārši 'jāpasūta' un tad jau notiks! Visumam nav tāda laika un kvalitātes mērvienības kā mums. Visumā lietas risinās un ir nepārtrauktā attīstībā.

Nav jau par ko sūdzēties, bet ar to gribēju pierakstīt, ka nākotne, pagātnes skatījuma prizmā mani nebeidz pārsteigt. Šīs skaidri definētās pāris vēlēšanās man liek saprast, ka pasaule uz katra soļa nes pārsteigumu un to pasniedz tādā veidā, par kuru es tāpat līdz galam nespēšu aizdomāties un saprast pirms to nepiedzīvošu.

Jap, pasaule ir lieliska, pārsteigumiem bagāta vieta, kur dzīvot!

eat-play-sleep- repeat

tumšajiem ziemas rītiem tuvojoties, apjautu, ka mana ideja par aerobikas zāli pl. 7:15 no rīta nestrādās. Esmu kopā ar meitu iegājusi tādā ēšanas- gulēšanas ritmiņa. Nav jau slikti. Bet- kas notiks, kad pienāks pavasaris un būs jāizritinās laukā no biezajām ziemas drēbēm? Tagad mana ikdienas sastāvdaļa būs vingrošanas bumba, tad nu mēs kopā piekopsim ritmu ēst- spēlēties- gulēt! Pavasarī, ceru, abas būsim +/- normālā formā, lai dotos uz pludmali ķert sauli!