nesteidzīgais rīts

Šobrīd gandrīz katru dienu varu izbaudīt nesteidzīgo rītu- ar brokastīm stundas garumā un rituālu vannas istabā. Citreiz tas ievelkas pat līdz pusdienlaikam un man nemaz nav žēl laika, jo šobrīd saprotu, ka, iespējams, drīz vien tik ļoti ilgošos pēc šiem rītiem. Tas, laikam, saucās 'dzīves svinēšana', priekā!

ilgas pēc sabiedrības

Paskaitot, sapratu, ka no 2001. gada novembra esmu strādājusi non-stopā ar ilgāko atvaļinājumu- 2,5 nedēļas, kura laikā tāda 100% atelpa no darbiem nav sanākusi.
Šodien manam atvaļinājumam paliek 3 nedēļas un tikai tagad es sāku nedaudz, nedaudz ilgoties pēc sabiedrības. Laikam jau tas ir normāli, ja strādā un ir kā vāvere ritenī gadus 10 ar astīti.Pati sevi nepazīstu, nu negribās man nekur skriet, rauties, doties, jūtos pašpietiekama. Jap, interesanti sevi iepazīt arī no šādas puses, izrādās, esmu diezgan interesanta personība :)

logi nomazgāti pilnai laimei

Vakardien pirmoreiz daudzu gadu laikā bez sirdsapziņas pārmetumiem varēju vienkārši vērot no malas, kā mans vīrietis mazgā logus. Vienojāmies par zelta vidusceļu- nomazgājam logu ārpusi, iekšpusi nomazgāšu jūnijā. Lielisks rezultāts un tagad mūsu dzīvoklītī saule gozējas divreiz spilgtāka un es tiešām jūtos laimīga! Cik maz man vajag pilnai laimei!
Es tiešām jūtos lepna kā vista par to, ka viņš to izdarīja! Šie mazie sīkumi, laikam, ir tas galvenais, kas iedrošina mīlēt otru arvien vairāk.

sācies

sācies mans garākais atvaļinājums.
neticās, bet ir pienācis.
šķiet, tagad būs tik daudz brīvā laika! ko lai ar to iesāk? un tomēr- varbūt maz?
esmu apjukusi un laimīga.