mana sirds no prieka gavilēja, jūtot, ka būs 4 brīvdienas.
un tagad viņa atkal raud, jo palikusi tikai viena.
jau labu laiku apsolīju sev dzīvot tā, lai par katru dienu būtu kas labs , ko atcerēties (labs darbs, labs notikums), bet ikdienas steigā tas tik viegli aizmirstās, tamdēļ mana sirds ir noskumusi.
lai paliktu priecīgāk, fiksēšu dažus labos darbus, varbūt kādam noder kā špikeris, bet darīšu to savas noskumušās sirds dēļ, lai tai paliek vieglāk:
Dominas labdarības kastes- aiznesu trīs maisus ar labām, bet morāli novecojušām lietām, kuras noteikti gan praktiski, gan tīri priekš štātēšanās noderēs kādai latiešu ģimenei. patiesībā, laba ideja, kāpēc tādas kastes nestāv pastāvīgi tirdzniecības centros, ko, a?
Beidzot saliku secībā savu mūziakas kolekciju. es taču esmu baigais audiālis un mūzika ir viens no maniem dzinējspēkiem! kāpēc es to ikdienā neņemu vērā?
ar Mārtiņu bijām Pokaiņu mežā, skatījāmies puķes un pavasara krāsas, ideāla diena!
un tagad iešu pie vecākiem (atceries, tikai uz stundiņu!) palīdzēt dažos mājas darbos.