garais atvaļinājums noslēdzies

tā jau ir, vai nu visu dienu telefons klusē vai arī draugi zvana un interesējās visi vienā dienā. Tad nu pēc telefonsarunām ar trijām savām draudzenēm, arī viņām atgādināju, ka no pirmdienas atgriežos atpakaļ darbā. Viņām bija liels pārsteigums un arī man nemaz tik viegli nav šo faktu sagremot. Nu, ne jau baidos mazo atstāt ar aukli, par to nē. Lielākās bažas un arī dīvaini kņudinošs satraukums man ir par to, ka atkal viens posmiņš dzīvē noslēdzies un ka atkal 'vairs nekas nebūs pa vecam'. Jap, bērna kopšanas atvaļinājumi ļoti ātri beidzas, tas gan!

Helovīni Purvciemā

vakardien reāli izcēlos ar savu neattapību- ap pulksten 17.30 pie manām durvīm zvana bariņš spociņu ar mugursomām- viņi esot Helovīni. Un tikai tad es aptvēru, ka mājās nav neviena paša salduma!!!!!!! Kauns pa visu seju, atradu pusēstu meitas Selgas cepumu paciņu un to arī iegrabināju jauniešu kāri atvērtajā, lielajā mugursomā! Sajutos tik nožēlajoami! Būtu zinājusi, būtu vismaz kilogramu konfekšu nopirkusi, bet tad jau bija par vēlu! Pie tam tā soma bija, var teikt, tukša!

vēlāk, ejot uz veikalu, satiku puišus lejasstāvā, ierosināju, lai nākamgad viņi noteikti pie mums atnāk, ka tad es būšu sagatavojusies.

ir tomēr lieliski dzīvot daudzstāvenē, jo Teikā šitā pa privātmājām neviens nestaigāja, bet vakardien spocīgie jaunieši man tiešām uz brīdi dāvināja tādu siltu, patīkami svētku noskaņu. Interesanti, vai arī Ziemassvētkos viņi nāks un dziedās dziesmiņas pie durvīm?