melnbaltais BBP 2010

kautā īsi pirms festivāļa Santa man skype uzrakstīja, ka vēlētos ierosināt, lai mēs visas braucam strīpainas. Tā man man horizontālas strīpas pagalam nepiestāv, man ātri vajadzēja ierosināt kaut ko vietā. Izspļāvu- varbūt melnbaltas, labāk? :) Santa divreiz ne
bija jāskubina, iepirka mums visām brilles ar baltiem rāmīšiem un pasākums varēja sākties.
Pirmais jau tas, ka Dačuks mani nevarēja sazvanīt un dabūja lauzties iekšā manā varen' nodrošinātajā pagalmā, dikti uztraukusies un aizelsusies viņa iebrāzās pie manis ar jau nelabu domu, bet es- vienkārši sēdēju netā un čatoju un nepavisam nebiju dzirdējusi 4 neatbildētos zvanus, kautgan telefons man stāvēja rokas stiepiena attālumā. Neiskaidrojami acīredzamais telefongļuks vai kā viņ' lai sauc, nezinu, pielika gandrīz jau pēdējo pilienu tāpat jau stresainajā piektdienā. Bet par spīti visam, ceļojums varēja sākties.
Santa kā vienmēr ļoti ilgi kravāja mantas, bet kamēr tikām līdz Mārupei, sāka gāzt.
Dačuks viltīgi iekārtojās aizmugurējā benķī un pudeles varēja tapt atvērtas. Visu cieņu mūsu izturīgajam šoferītim- Andrulim, kura mūs izturēja līdz pat Liepājai.
Bija nemanāmi liels pārsteigums par mazo cilvēku skaitu, nedaudz pabaudījām māksliniekus un roka skatuves, pakratījām ķermeņus dažās disko teltīs un tad ienācās ļoti laba ideja- doties uz Fontaine. Un tur pasākums bija labāks nekā BBP.
Nākamā diena pagāja cīnoties ar pohu sindromu un izklaidējot dažus saimniekdēlus. Radās laba doma- piemēram, Pāvilosta bildēs izskatās tieši tik-pat labi kā dzīvē, tamdēļ uz to nav vērts skriet skatīties, tāpat kā uz citiem dabas objektiem Liepājas apkārtē. Savukārt, šnabis glāzē uz fotogrāfijas neizskatās ne tuvu tā kā dzīvē, atdzesēts un ieliets glāzītē.
Arī dažādu mediju pārstāvjiem patika mūsu dress-code un atļāvāmies iepozēt uz pirmo pieprasījumu, nu, ļoti lieliski! :)
Vakarā, kautgan ieradāmies uz pasākumu ar 2 h nokavēšnos redzējām gan Tumsu, gan Zvērus un bijām ļoti apmierinātas. Es savu programmu biju izpildījusi un vēlējos doties mājās, bet manas cīņu biedrenes - arī bija gatavas doties. Pa ceļam radās laba doma, ieskatīties Fontaine, kur ATKAL bija labāk kā BBP!
Bet pēdējās dienas jūras dusmas man paliks vēl ilgi atmiņā, tā trakoja, sitās gar krastu un dusmojās kā krātiņa ielodzīts bokseris. Pilnīgi elpa aizrāvās no lielajiem viļņiem! :) Super.

positivus iespaidos

jau nedēļu Mārtiņš ir prom UK un pamazām sāku aklimatizēties pie domas, ka brīvdienas ir manu draudzeņu un festivālu ziņā.
Šonedēļ - Positivus.
Tā kā manas iemaņas festivālos un iedzeršanā ir samazinājušās pusotra gada laikā, tad man nācās atzīt divas vispārpieņemtas un zināmas patiesības: braukt uz festivālu vajag piektdienā un dzert vajag pirms pasākuma nevis pasākuma laikā.
Kā zināms, tagad krīzes ietekmē vai kāda cita iemesla pēc, dzērienus festivālos var nopirkt nu, ļoti lēti un līdz ar to, ja tā labi ieskrienas un ieforsē, tad jau plkst. 2:00 gribas mājās un nākamā diena, kad jāsēžas pie stūres un jābrauc mājās, paiet tikai uz to, lai vakarā būtu sajūta, ka var braukt un aizbraukt!
Bet tagad par visu pēc kārtas.
ar Kristīni (gan nedaudz rūdītāku pasākumu apmeklētāju par mani) nolemjam, ka labāk braucam 6dienā, un izbraucam jau pl. 9:00 no Teikas. Laiks ir lielisks, pa ceļam Tūjā uz pāris stundām atplīstam saulē un tad jau dodamies tālāk- Salacgrīvas virzienā.
Rakaros iepazīstamies ar saīsināto ēdienkarti, es dabūnu 'kaimiņa prieku'- mēlīšu salātus bez piedevām :) un Kristīne- "vistu dumpi" ar piedevām un sidru, pasēžam ēnā, konstatējam, ka lielākā daļa jau vakardien no apmeklētājiem notusējuši Positivus un dodamies tālāk.
Pa ceļam konstatējam, ka mājas saimnieks, kur itkā esam sarunājušas naktsmājas, nav informēts par mūsu ierašanos. Bet tā kā festivālu laikā tā ir ikdienišķa parādība, tad piebraucam pie sētas un ejam droši iekšā, namamātei uzdāvinot milzīgu, vēsu arbūzu un namatēvam paspiežot roku, iedzīvojamies tīti sakarīgā teltsvietā un pasākuma var sākties.
Šī nu bija tā reize, kad pat silts Gruzīnu balvīns šķiet garšīgs, bet Bosca Fragolino pat tiek uz pārdesmit minūtēm ielikta vēsumā (ilgāk nebija laika, beidzās vīns)! :) un viss ir baigi forši.
Uzzinājām, ka apmēram 50 m attālumā ir Salacas peldvieta, tur noskalojam ceļa putekļus, sacērtamies un dodamies pasākuma virzienā!
Par pasākumu kā tādu- nenormāli daudz reklāmas - gan vajadzīgas, gan nevajadzīgas. Maggi, Merrild, Garnier, RedBull, Nordea, Gutta, Woki Doki, viss vienā + lēts alkohols!Cilvēku jūra, rindas uz tualetēm un uz bāru! :)
Vislielāko pārsteigumu manī radīja fakts, ka ar visu lielo burzmu pamanījos barā ieraudzīt pāris pazīstamus cilvēkus piedevām nepazaudēt savas draudzenes.
Nākamā diena gan pagāja, mēģinot attapties un meklējot auksto zupu.
Nākamnedēļ BBP būšu gudrāka un ņemšu vērā sava ķermeņa iespējas un amlitūdas!

pārdomas karstumā

ir tik karsts, ka acis no pieres sprāgst ārā.
Nu, īstenībā, šim visam nav sakars ar temperatūru ārā, bet ar krasajām pārmaiņām manā dzīvē, trakas lietas pēdējā laikā notiek.
Vajag tikai nopriecāties, ka dzīve ieņem mierīgu gultni, kad atkal jau kārtējās pārmaiņas.

bet katrs pārbaudījums man vienmēr nāk kā laba skola, tikai jautājums, cik liedrerīgi ir mūžu dzīvot un mācīties. Varētu pat teikt, ka es sevī vairāk redzu učeni nevis skolnieci, bet Dzīvei par to ir citādāks viedoklis! Davaj, saturās, vasara taču vēl gara, gara.

Nu, ok, ja nu kas tiekamies Positivus festivālā vai BBP, satiksiet, izstāstīšu, kādus kūleņus dzīve mēdz izspēlēt ar mani :)

Varbūt tiešām aizbraukšu uz UK pēc kādiem vairākiem mēnešiem, kas zina!



te es gribētu tagad- atpakaļ Austrijā, atvaļinājumā, baseinā un blakus viņam, nu, vēl atdzesēts vīns derētu absolūtai laimei: