melnbaltais BBP 2010

kautā īsi pirms festivāļa Santa man skype uzrakstīja, ka vēlētos ierosināt, lai mēs visas braucam strīpainas. Tā man man horizontālas strīpas pagalam nepiestāv, man ātri vajadzēja ierosināt kaut ko vietā. Izspļāvu- varbūt melnbaltas, labāk? :) Santa divreiz ne
bija jāskubina, iepirka mums visām brilles ar baltiem rāmīšiem un pasākums varēja sākties.
Pirmais jau tas, ka Dačuks mani nevarēja sazvanīt un dabūja lauzties iekšā manā varen' nodrošinātajā pagalmā, dikti uztraukusies un aizelsusies viņa iebrāzās pie manis ar jau nelabu domu, bet es- vienkārši sēdēju netā un čatoju un nepavisam nebiju dzirdējusi 4 neatbildētos zvanus, kautgan telefons man stāvēja rokas stiepiena attālumā. Neiskaidrojami acīredzamais telefongļuks vai kā viņ' lai sauc, nezinu, pielika gandrīz jau pēdējo pilienu tāpat jau stresainajā piektdienā. Bet par spīti visam, ceļojums varēja sākties.
Santa kā vienmēr ļoti ilgi kravāja mantas, bet kamēr tikām līdz Mārupei, sāka gāzt.
Dačuks viltīgi iekārtojās aizmugurējā benķī un pudeles varēja tapt atvērtas. Visu cieņu mūsu izturīgajam šoferītim- Andrulim, kura mūs izturēja līdz pat Liepājai.
Bija nemanāmi liels pārsteigums par mazo cilvēku skaitu, nedaudz pabaudījām māksliniekus un roka skatuves, pakratījām ķermeņus dažās disko teltīs un tad ienācās ļoti laba ideja- doties uz Fontaine. Un tur pasākums bija labāks nekā BBP.
Nākamā diena pagāja cīnoties ar pohu sindromu un izklaidējot dažus saimniekdēlus. Radās laba doma- piemēram, Pāvilosta bildēs izskatās tieši tik-pat labi kā dzīvē, tamdēļ uz to nav vērts skriet skatīties, tāpat kā uz citiem dabas objektiem Liepājas apkārtē. Savukārt, šnabis glāzē uz fotogrāfijas neizskatās ne tuvu tā kā dzīvē, atdzesēts un ieliets glāzītē.
Arī dažādu mediju pārstāvjiem patika mūsu dress-code un atļāvāmies iepozēt uz pirmo pieprasījumu, nu, ļoti lieliski! :)
Vakarā, kautgan ieradāmies uz pasākumu ar 2 h nokavēšnos redzējām gan Tumsu, gan Zvērus un bijām ļoti apmierinātas. Es savu programmu biju izpildījusi un vēlējos doties mājās, bet manas cīņu biedrenes - arī bija gatavas doties. Pa ceļam radās laba doma, ieskatīties Fontaine, kur ATKAL bija labāk kā BBP!
Bet pēdējās dienas jūras dusmas man paliks vēl ilgi atmiņā, tā trakoja, sitās gar krastu un dusmojās kā krātiņa ielodzīts bokseris. Pilnīgi elpa aizrāvās no lielajiem viļņiem! :) Super.