Jau veselu mūžību no rīta nozvana modinātājs, bet vēl gribas nedaudz pagulēt un pēc tam, kad līdz iziešanai no mājas palikušas vēl 15 minūtes, sākas rīta sprints un plānoto darbu noreducēšana līdz minimumam.
Šī iemesla pēc esmu sevi iepazinusi tādā pakāpē, ko nespētu izdarīt, ja man šī netikuma nebūtu. No cik daudzām lietām esmu gatava atteikties, cik ātri es spēju ieiet dušā, izžāvēt matus, uzkrāsoties, izdomāt, ko vilkt un apģērbties. Man vajag tikai 10 minūtes! Es pati nevaru noticēt! Ja šāds temps saglabātos arī dienas gaitās, tad es jau būtu miljonāre, māte- varone un Ginesa rekordu uzstādītāja! :) Bet piebremzēt arī ir māka un māksla. Negribas taču iespringt.
No comments:
Post a Comment