Vakardien, aplūkojot populāros sociālos portālus, pamanīju, ka neesmu apsveikusi dzimšanas dienā vismaz divas savas radinieces, kurām oktobra pirmajā dekādē bija dzimšanas dienas.
Tā jau šķiet, it kā vienmuļa tā ikdiena mājās ar bērnu, bet patiesībā tā nemaz nav. Laiks skrien vēja spārniem un knapi var tikt līdzi. Iemesls tam vienkāršs- viss, kad mazais ir nomodā, notiek pēc mazā ritma un iespējām, tas ir- lēni, pamatīgi, it kā bez stresa. Nu piemēram, kaut vai vakardien- tā jau piecēlos plkst. 8os, lai mazo uz plkst. 10iem aizvestu uz poliklīniku, kura atrodas 10 minūšu brauciena attālumā. Gala rezultātā tāpat gandrīz sarunāto laiku nokavēju.
Vienīgais, kas man tajā visā patīk, ir fakts, ka šis laiks nepazūd, katrai minūtei, stundai ir redzams rezultāts! :)
No comments:
Post a Comment