mīlestības darbs

tagad, ap 4 mēnešiem, meita pieprasa arvien vairāk uzmanības, vairs nav ar mieru stundām viena pati rotaļāties, jo tūdaļ sāksies aktīvās velšanās laiks, jau fiziski tam gatavojās, brīvi veļās no sāniem uz vēdera. sanāk ne pa jokam noņemties. tā kā abas divas bijām noķērušas iesnas un pāris dienas tusējām tikai pa mājām, tad vispār bija smagais, bet tas jau pieder pie bērnu audzināšanas lietām.
šodien man vīrs pajautāja, vai es vēl varu izturēt viena ar mazo caurām dienām? nu tā 24/7. vai neesmu jau galīgi izbesījusies? viņš esot domājis...un izdomājis, ka pats tā nevarētu!
uz mutes gan parasti neesmu kritusi un varu nez ko pateikt sarunas uzturēšanai, bet pēc šī jautājuma man pat nebija, ko viņam atbildēt. vai tad ir varianti? varu? nevaru? tas taču mans mazais! :)
 nu, nav jau gluži tā, ka esmu izbesījusies, jo patiesībā, ja mīl, tad var ļoti daudz un šis noteikti ir mīlestības darbs.