atkalredzēšanās

Man ir blogs! Atcerējos, man ir blogs!
Un atkal nav neviena iemesla, lai nenosvinētu dzīvi, satikšanos un apņemšanos!
Lai izdodās!

skaitīt līdz pieci

laikam jau jāatzīmē, meita vakardien nodemonstrēja, ka māk skaitīt. Aizskaitīja no 1 līdz 5, 2 izlaida. Viņai vispār 2 nepatīk.

mīlestības konts

Mēs nespējam darīt lielas lietas, vienīgi mazas lietas ar lielu mīlestību. (Māte Terēze)

garais atvaļinājums noslēdzies

tā jau ir, vai nu visu dienu telefons klusē vai arī draugi zvana un interesējās visi vienā dienā. Tad nu pēc telefonsarunām ar trijām savām draudzenēm, arī viņām atgādināju, ka no pirmdienas atgriežos atpakaļ darbā. Viņām bija liels pārsteigums un arī man nemaz tik viegli nav šo faktu sagremot. Nu, ne jau baidos mazo atstāt ar aukli, par to nē. Lielākās bažas un arī dīvaini kņudinošs satraukums man ir par to, ka atkal viens posmiņš dzīvē noslēdzies un ka atkal 'vairs nekas nebūs pa vecam'. Jap, bērna kopšanas atvaļinājumi ļoti ātri beidzas, tas gan!

Helovīni Purvciemā

vakardien reāli izcēlos ar savu neattapību- ap pulksten 17.30 pie manām durvīm zvana bariņš spociņu ar mugursomām- viņi esot Helovīni. Un tikai tad es aptvēru, ka mājās nav neviena paša salduma!!!!!!! Kauns pa visu seju, atradu pusēstu meitas Selgas cepumu paciņu un to arī iegrabināju jauniešu kāri atvērtajā, lielajā mugursomā! Sajutos tik nožēlajoami! Būtu zinājusi, būtu vismaz kilogramu konfekšu nopirkusi, bet tad jau bija par vēlu! Pie tam tā soma bija, var teikt, tukša!

vēlāk, ejot uz veikalu, satiku puišus lejasstāvā, ierosināju, lai nākamgad viņi noteikti pie mums atnāk, ka tad es būšu sagatavojusies.

ir tomēr lieliski dzīvot daudzstāvenē, jo Teikā šitā pa privātmājām neviens nestaigāja, bet vakardien spocīgie jaunieši man tiešām uz brīdi dāvināja tādu siltu, patīkami svētku noskaņu. Interesanti, vai arī Ziemassvētkos viņi nāks un dziedās dziesmiņas pie durvīm?

leļļu rati (jeb stāsts par tiem, kuri lieto knupīti)

aizvakardien iegādājos leļļu ratus. pirmo dienu mans bērns pat nevarēja aiziet gulēt no prieka- nevajadzēja pat ne ēst vai dzert, tikai ratus pa māju stumdīt.
otrajā dienā no rīta tajos stumdīja lellīti, bet vakarā jau prasīja, lai pašu ieliek ratos un stumda pa māju.
tas, laikam, varētu nozīmēt, ka nav vēl īsti izaugusi, lai auklētu lellītes, grib, lai pašu auklē un lolo! :)
tad nu tagad nodarbojos ar meitas izglītošanu bēbīšu auklēšanas jautājumos, ka rati ir lellītei, ka lellīte maziņa, ka lellītei vajag čučēt ratiņos, un paralēli stāstu, ka arī knupīti lieto nevis tie, kuri stumj ratus, bet tie, kuri sēž ratos. hmmm... varbūt tieši tādēļ viņa tomēr izvēlas ratos sēdēt pati?- lai dabūtu knupīti? :D
nu, tādas mūsmājās bērnu lietas.

bērnu lietas 2

mans bērns jau labu laiku visus svešos vīriešus uz ielas sauc par "tēēēē-ta!", rāda ar pirkstiņu uz dažādiem stiprā dzimums pārstāvjiem un sauc par tētukiem! :) citreiz pat gribās paskaidrot, ka bērnam tētis ir un ka pat diezgan labs tētis! :) Nesen to beidzot arī mans vīrs piefiksēja, ka tētošanās notiek visu laiku un katras pastaigas laikā. Hmm, interesanti, kāpēc neprasīja, kā es ar to tieku galā.